Sarunas par naudu reti ir tikai par naudu.

Tās ir par drošību, brīvību, lepnumu, ģimenes vēsturi, dzimumu lomu gaidām, sociālās šķiras atmiņu, kaunu, kontroli, dāsnumu, bailēm un to, kā katrs partneris iedomājas atbildīgu pieaugušo.

Tāpēc vienkārša budžeta saruna var tik ātri pagriezties citā virzienā.

“Šomēnes mēs iztērējām par daudz” kļūst par “tu esi neapdomīgs”.

“Es gribu vairāk krāt” kļūst par “tu gribi visu kontrolēt”.

“Man ir bail no parādiem” kļūst par “tu domā, ka es esmu neveiksminieks”.

Skaitļiem ir nozīme. Taču, tiklīdz saruna kļūst par rakstura tiesu, skaitļi parasti vairs neuzlabojas.

Atdaliet tabulu no stāsta

Katrai sarunai par naudu ir divi slāņi.

Tabulas slānis ir konkrēts: ienākumi, rēķini, parādi, uzkrājumi, abonementi, pārtika, īre, bērnu aprūpe, ģimenes atbalsts, medicīnas izdevumi.

Stāsta slānis ir emocionāls: “Es to visu nesu viens.” “Tu mūs iztērēsi līdz briesmām.” “Tu domā, ka es esmu skops.” “Es neesmu tas apgādnieks, kādam man vajadzētu būt.” “Ja es esmu no tevis atkarīgs, es zaudēju spēku.”

Pāri nonāk strupceļā, kad strīdas par tabulas faktiem, vienlaikus asiņojot no stāsta ievainojumiem.

Sāciet ar abu nosaukšanu:

“Mums jāapskatās skaitļi, un es zinu, ka šī tēma mums abiem rada kaunu. Es negribu, lai tas kļūst par tiesu par to, kurš ir labāks pieaugušais.”

Šis teikums maina telpu. Tas pasaka, ka tēma ir nopietna, bet nepadara nevienu par apsūdzēto.

Lietojiet lomas, nevis identitātes

Noderīga saruna par naudu piešķir lomas konkrētajai sarunai, nevis pastāvīgas identitātes.

Nevis:

“Tu esi tērētājs, bet es esmu krājējs.”

Pamēģiniet:

“Šajā sarunā viens no mums seko riskam, bet otrs dzīves kvalitātei. Mums vajag abus.”

Partneris, kurš krāj, iespējams, sargā stabilitāti. Partneris, kurš tērē, iespējams, sargā dzīvīgumu. Partneris, kurš grib palīdzēt radiniekiem, iespējams, sargā lojalitāti. Partneris, kurš grib stingrākas robežas, iespējams, sargā mājsaimniecību.

Kad zem tā esošās vērtības tiek nosauktas, pāris var sarunāties. Kad vērtības tiek izsmietas, pāris dodas karā.

Noteikums bez nicinājuma

Kauns par naudu ir viegli uzliesmojošs. Nepievienojiet nicinājumu.

Izvairieties no:

“Kā tu vari būt tik bezatbildīgs?”

“Tu esi skops tāpat kā tavs tēvs.”

“Droši vien ir jauki nerūpēties par realitāti.”

Šādi teikumi var šķist apmierinoši, jo tie izlaiž spiedienu. Tie arī iemāca otram partnerim, ka finansiāla godīgums nav drošs.

Lietojiet uzvedību aprakstošu teikumu:

“Papildu tēriņi mani nobiedēja, jo es nezināju, ka tie notiek, un man vajag, lai mēs vienotos par robežu, virs kuras vispirms sazināmies.”

Šis teikums nosauc problēmu: neatklāti tēriņi virs noteikta sliekšņa. Tas neprasa vispārēju spriedumu par partnera raksturu.

Sāciet ar nākamajām trīsdesmit dienām

Pāri bieži mēģina vienā sarunā atrisināt visu savu finansiālo nākotni. Tā viņi nonāk pārslodzē.

Sāciet ar trīsdesmit dienu rāmi:

Kuri rēķini ir jāapmaksā?

Kuri tēriņi jāiepauzē?

Kurš izdevums ir emocionāli pietiekami svarīgs, lai to aizsargātu?

Kādu soli parāda vai uzkrājumu virzienā var spert šomēnes?

Kurš skaitlis prasa pārbaudi pirms kāds no jums rīkojas?

Trīsdesmit dienas ir pietiekami īss laiks, lai tas būtu reāli, un pietiekami garš, lai tam būtu nozīme. Tas dod pārim arī pārskatīšanas datumu, kas neļauj sarunai kļūt par vienreizēju spriedumu.

Iekļaujiet kaunu tieši

Ja kauns ir telpā un neviens to nenosauc, kauns vadīs tikšanos.

Pamēģiniet:

“Man ir kauns, ka ļāvu tam nonākt tik tālu.”

Vai:

“Man ir bail, ka tu mani redzēsi kā bezatbildīgu, tāpēc es izvairos rādīt tev skaitļus.”

Vai:

“Es zinu, ka izklausos kontrolējoši. Zem tā ir bailes atkal nonākt finansiālā slazdā.”

Šie teikumi ir grūtāki nekā apsūdzības. Tie arī rada vairāk vietas partnerībai.

Noslēdziet ar vienu vienošanos un vienu apliecinājumu

Sarunai par naudu nevajadzētu beigties tikai ar ierobežojumiem. Tai jābeidzas ar plānu un signālu attiecībām.

Vienošanās:

“Nākamajā mēnesī par jebko virs 150 dolāriem vispirms sazināmies.”

Apliecinājums:

“Es esmu satraukts par skaitļiem, bet es neesmu pret tevi.”

Pēdējais teikums ir svarīgs, jo naudas strīdi viegli kļūst par piederības strīdiem. Cilvēkiem jāzina, ka attiecības netiek auditētas kopā ar kontu.

Naudai vajag godīgumu.

Godīgumam vajag drošību.

Drošība pazūd, kad budžets kļūst par rakstura tiesu.

Ja saruna joprojām saasinās, samaziniet darba kārtību. Nemēģiniet vienā reizē atrisināt tēriņus, parādu, uzkrājumus, ģimenes atbalstu un pensiju. Izvēlieties vienu skaitli un vienu lēmumu. “Kāds ir mūsu pārtikas limits šomēnes?” ir mazāk iespaidīgi nekā “kāda ir visa mūsu finanšu filozofija?”, bet tas dod pārim veiksmīgu atkārtojumu. Uzticēšanās ap naudu veidojas no daudzām mazām, pabeigtām vienošanām. Jo vairāk pāris baidās, jo mazākai jābūt pirmajai vienošanai.

Runājiet par nozīmi pirms matemātikas

Attiecībās nauda nekad nav tikai matemātika. Tas pats pirkums vienam partnerim var nozīmēt brīvību, bet otram briesmas. Krāšana var nozīmēt gudrību, kontroli, trūkumu vai rūpes atkarībā no bērnības, ko katrs cilvēks nes sev līdzi. Ja pāri izlaiž nozīmi un iet tieši pie skaitļiem, viņi bieži sāk vērtēt viens otra raksturu.

Pirms risināt tabulu, pajautājiet: “Ko nauda tev parasti nozīmē, kad esi stresā?” Viens partneris var teikt drošību. Cits var teikt cieņu. Vēl cits var teikt pierādījumu, ka viņš nav iesprostots kā viņa vecāki. Šīs nozīmes nenosaka budžetu, bet padara budžeta sarunu mazāk nežēlīgu.

Palīdz arī nošķirt pagātnes brūces no pašreizējās uzvedības. Partneris, kurš paniko par tēriņiem, varbūt neapsūdz otru bezatbildībā. Varbūt viņš atceras mājsaimniecību, kur nauda pazuda un neviens neteica patiesību. Partneris, kurš pretojas stingriem noteikumiem, varbūt nav bērnišķīgs. Varbūt viņš reaģē uz kontroles vēsturi.

Turiet skaitļus un cilvēka vērtību atsevišķi

Godīgai sarunai par naudu jāsargā gan atbildība, gan cieņa. “Šis pirkums neatbilst mūsu plānam” nav tas pats, kas “tu esi egoistisks”. “Man vajag vairāk caurskatāmības” nav tas pats, kas “tev nevar uzticēties”. Pirmā versija runā par uzvedību. Otrā uzbrūk identitātei.

Pāriem jāvienojas, kuri finanšu lēmumi prasa kopīgu piekrišanu, kuri ir individuāli un kuri tiek pārskatīti vēlāk. Bez šiem sliekšņiem katrs pirkums var kļūt simbolisks. Ar sliekšņiem pārim ir struktūra, kas uzsūc daļu trauksmes, pirms tā kļūst par vainošanu.

Mērķis nav izņemt emocijas no naudas. Mērķis ir ļaut emocijām informēt plānu, neļaujot tām tiesāt cilvēku.

Avoti

Saistīta lasāmviela

Šis ceļvedis ir attiecību izglītība, nevis finanšu padoms. Par parādiem, juridiskiem, nodokļu vai ieguldījumu lēmumiem konsultējieties ar kvalificētu speciālistu.